Migrācija un nodarbinātības jautājums. Iedzīvotāju skaita palielināšanās, urbanizācija un pārapdzīvotība, sociālā noslāņošanās un nabadzība, migrācija - vienas no visaptverošākajām un aktuālākajām mūsdienu cilvēces attīstības parādībām un problēmām. Visizplatītākās – ekonomiskās – imigrācijas pamatā ir darbaroku trūkums attīstītajās valstīs to iedzīvotāju novecošanas dēļ, un augstā dzīves līmeņa saglabāšanai nepieciešamās vakances tiek aizpildītas, meklējot strādniekus ārpus "zelta miljarda". Tas notiek pilnīgi likumīgi, un Rietumi, balstoties uz darba devēju sniegto informāciju, nosaka nepieciešamo speciālistu skaitu, kuri legāli iebrauc šajās valstīs atalgojuma dēļ. Atkarībā no katras valsts likumdošanas legālie imigranti parasti pēc kāda laika var pretendēt uz jauno mītnes zemju pilsonību. Taču, straujā ekonomiskā izaugsme tagad ir radījusi darbaspēka deficītu mazajās valstīs. Tāpēc darba ražīguma kāpināšanai, perspektīvo ekonomikas sektoru atbalstīšanai, racionālai pašreizējo darbaspēka resursu izmantošanai, reemigrācijas veicināšanai un pārdomātai, ilglaicīgai demogrāfiskajai politikai būtu jābūt valstu valdību uzmanības lokā. Taču, kāda ir reālā situācija? It kā Eiropas Savienība iestājas par to, lai tajā valdītu brīvs darba tirgus un brīvas ceļošanas, strādāšanas iespējas, taču-bieži vien cilvēki savas valstis pamet tieši tādēļ, ka nav apmierināti ar pastāvošo valsts kārtību, līdz ar to nespēj sevi nodrošināt pietiekošā līmenī. …
