-
Spēle un rotaļa kā sākumskolas skolēna psihiskās attīstības sekmētāji
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| 1. | Sākumskolas skolēnu psihiskā attīstība | 3 |
| 1.1. | Fiziskais raksturojums | 3 |
| 1.2. | Kognitīvā attīstība | 4 |
| 1.3. | Izziņas attīstība | 5 |
| 1.4. | Sociālā attīstība | 7 |
| 2. | Rotaļu analīze | 8 |
| 2.1. | Rotaļu struktūra | 8 |
| 2.2. | Rotaļu īpašības | 10 |
| 3. | Spēļu analīze | 11 |
| 3.1. | Spēļu struktūra | 11 |
| 3.2. | Spēļu nozīme mācību procesā | 13 |
| Secinājumi | 14 | |
| Ieteikumu izstrāde | 15 | |
| Literatūras un izmantoto avotu saraksts | 16 |
Secinājumi
1. Sākumskolas vecuma bērniem spēle reducējas uz mācībām, jo viņiem vēl nav attīstīta abstraktā domāšana.
2. Lielākā bērnu daļa savu emocionālo enerģiju sākumskolas vecumā virza uz attiecībām ar vienaudžiem, radošām darbībām. Tie attiecību modeļi, kas ir radušies pamatskolas laikā var atstāt lielāku ietekmi uz pusaudža un pieaugušā dzīvi.
3. Rotaļa nerodas pati no sevim, pieaugušajam tā ir jāvada un jāattīsta, savukārt rotaļu pareizu vadīšanu labāk zina izglītota, prasmīga audzinātāja.
4. Spēle un rotaļa ir mācīšanas, macīšanās un attīstīšanas līdzeklis.
5. Spēle ir sākumskolas skolēna intereses veidotāja.
6. Konkrētie metodiskie paņēmieni, kurus pielieto skolotājs, palīdz bērniem regulēt savu uzvedību stundās.
7. Spēles un rotaļas sākumskolas vecuma bērniem palīdz nostiprināt psihiskās attīstības procesus.
Ieteikumu izstrāde
1. Skolotājam ir jānodibina uzticības pilnas attiecības ar bērnu, kā arī skolotājam ir jāpalīdz bērnam iemācīties vadīt savus psihiskos procesus nevis prasīt, lai viņš iemācītos kādus konkrētus faktus.
2. Skolotājiem, mācot sākumskolas skolēnus, jāizmanto pēc iespējas vairāk spēli vai rotaļu kā mācību metodi.
3. Vecākiem būtu labi ieteikt saviem sākumskolas bērniem labas, interesantas, bet no otras puses vecuma atbilstošas un attīstošas spēles vai rotaļas.
…
Mūsdienās ir ļoti daudz dažādu rotaļu un spēļu. Taču bērni rotaļājas aizvien mazāk. Rotaļas ģimenē un spēles bērnu vidū kļuvušas vienveidīgākas, saturā nabadzīgākās. Aizvien vairāk tās aizstāj televīzors un dators. Ģimenes dzīvo noslēgtāk, retāk vērojamas kaimiņu bērnu kopīgas rotaļas un spēles. Sākumskolas skolotāji spēli kā mācību metodi ne tik bieži izmanto. No iepriekš minētā varu secināt, ka mūsdienu sākumskolas vecuma bērna psihiskā attīstība nav pilnvērtīga.
