Audzināšanu mēs saprotam kā mijiedarbību starp pieaugušo un bērnu, kas notiek sociālajā vidē. Bērns dzīvo mikrovidē – ģimenē, tā ir audzināšanas un mācīšanās vide, ko veido tuvākie ģimenes cilvēki ( vecāki, brāļi, māsas, vecvecāki), lietas, daba, fiziskā vide, audzināšanas līdzekļi. Bērns darbojoties šai vidē motivē pats sevi darbībai.
Audzināšana ģimenē ietver visus audzināšanas virzienus : intelektuālo, tikumisko, estētisko, fizisko, dzimumaudzināšanu, darbaudzināšanu – tie ir nesaraujami saistīti. Iespēju robežās ģimene, vecāki bērniem sniedz zināšanas par : dabu, tehniku, sabiedrību, profesijām, pašu bērnu. Vecāki veido radošās darbības pieredzi, izmantojot intelektuālās darbības prasmes, veido attieksmi : pret pasauli, cilvēkiem, pret dzīvi, pret sevi. …
