Luga rada daudz dažādu pārdomu, gan par vēsturisko situāciju, gan arī par cilvēkiem šai laikā un to attieksmi, izjūtam un pārdzīvojumiem savas dzīves periodā, kad patiesībā viņiem ne uz ko nav tiesības, un, kad varai cilvēks nav bijis svarīgs, nedz ari viņa nevainība likuma priekšā. Lasot lugu, bieži aizdomājos par to, cik gan tad viss bija savādāk un par to, kā ikdiena mainījusies mūsdienās. Katra konflikta aizstāvībai cilvēki piesauc savas tiesības, iespējas un taisnīgumu. Rodas jautājums, no kā gan mēs to iemācījāmies, ja tajos laikos latvietim pat īsti muti atvērt bez iemesla nebija atļauts?!
Gunārs Priede ar savu lugu, manuprāt, ikkatram neapzināti liek aizdomāties par to kā bija tajos laikos, lai mūsdienu lasītājs varētu salīdzināt dažādās ikdienas un izprast to kā veidojusies Latvija tāda, kāda tā ir šobrīd…
…
