Politiskā rekrutācija attiecās uz procesu, kurā starp vairākiem miljoniem sociāli priviliģētu un politiski motivētu iedzīvotāju tiek izvēlēti tie vairāki tūkstoši, kuriem būs svarīga nacionālā ietekme. Politiskie pētnieki ir secinājuši, ka rekrutāciju ietekmē vairāki apstākļi, piemēram, partiju organizācija, partiju konkurence, vēlēšanu likumi, vēlēšanu uzvedība, darbinieku administrācija un citi apstākļi.
Šī darba galvenais mērķis ir noskaidrot politiskās elites rekrutācijas institucionālos nosacījumus (rekrutācijas kanālus). No institucionālā skatu punkta rekrutācijas labākie ceļi rada kanālus līderu atrašanai, sijāšanai un trenēšanai. Pirmkārt, ir nepieciešams pieminēt, ka rekrutācijas kanāli atšķiras pēc to caurlaidības.
Iekļūšana Rietumu Eiropas administratīvajā elitē ir vienādi ierobežojoša. Piemēram, pēdējos gados liela daļa augtāko civildienesta ierēdņu ir iekļuvuši valdībā tūlīt pēc universitātes pabeigšanas. Rekrutācijas prakse, kas zaudē drosmi sāniskai nokļuvei virsotnē bez iepriekšējas pieredzes darbā zemākos līmeņos, ir viena no neadministratīvās elites raksturīgākajām iezīmēm.…
