Ja man būtu iespēja vēlreiz izdzīvot skaistākos mirkļus manā dzīvē, es izvēlētos laiku bērnībā, kad es varēju uzvilkt savus dzeltenos zābaciņus un bezrūpīgi iet lēkāt pa peļķēm, kad es priecājos par visu, ko ieraudzīju, par pirmajām sniega pārslām, kuras negaidot iekrita man plaukstā, par saules stariem, kas iespīdēja mazajās actiņās. Toreiz man tas viss likās kā tāds mazs brīnums, pat ūdens no krāna likās kaut kas vienreizējs.…
