Lielākā daļa zinātnieku atzīst, ka nafta veidojusies no augiem un dzīvniekiem, kas dzīvojuši silto jūru piekrastē un ūdenī, kurš klāja lielāko daļu Zemes virsmas. Kad augi un dzīvnieki gāja bojā, to atliekas uzkrājās jūras dibenā. Ar laiku tās pārklāja miljoniem tonnu smilšu un dūņu. Spiediena ietekmē dūņas un smiltis izveidoja klintis. Augi un dzīvnieki pārtapa tumšajā šķidrumā, kurš iesūcās klinšu plaisās. Kad Zemes garozas posmi cēlās uz augšu, jūras dibena daļa kļuva par sauszemi. Šķidrums pakāpeniski vietām izsūcās līdz Zemes virsmai, un tādejādi cilvēki varēja atrast naftas atradnes. Naftapiepilde grīvo telpu starpnecaurlaidīgiem iežiem, kā arī iespiežas porainos iežos.…
