Vēsturiskās tiesību izpratnes pamatlicējs Gustavs Hūgo (1764 – 1844). Pēc viņa domām , katras tautas spēkā esošās tiesības balstās uz cilvēku lēmumiem, kuri ir atkarīgi no laika un vietas. Viņš akcentē domu, ka jāseko tradīcijai, tam, ko tauta savas vēsturiskās attīstības ceļā atradusi par pareizu un labu esam.
Katras tautas tiesības ir tās vēsturisks mantojums, no kura nevar atsacīties pēc savas iegribas, tiesības rodas laika gaitā tautas vēsturiskās dzīves objektīvā procesā. Ar šo vēsturisko uzskatu Vēsturiskā tiesību skola satricināja, tai laikā pastāvošo mācību par dabiskām tiesībām. Tiesību skola izceļ paražu tiesības, un samazina likumdevēja lomu. Vēsturiskās tiesību skolas galvenā idejas: katrā valstī spēkā esošās ir pozitīvās tiesības; tiesības mainās līdz ar valsts vēsturisko attīstību, kultūrām un saimnieciskām pārmaiņām; tiesības nevar mākslīgi radīt, tās dzimst attīstības gaitā no pašas tautas; izcilu vietu ierāda paražu tiesībām, stādot tās pat augstāk par likumiem u.c.…
