6. Valoda ir diezgan tēlaina, tā ir paskaidrojumiem bagāta, interesanta. Valoda atbilst literārā darba tēmai un saturam, jo tā ir tikpat tēlaina un pārdomu pilna kā pats galvenais varonis. Ar valodas palīdzību mēs varam labāk uztvert grāmatas ideju un šo galveno domu.
Viena no valodas īpatnībām ir šie vecvārdi, kas ir tekstā un pilnībā atbilst tā laika valodas standartiem. Piemēram: „pate, mānteli, atstājuse, iapalīdzējums, študierēt, tāļāk” u.c.
7. Tekstā ir izmantoti daudz tēlaini valodas izteiksmes līdzekļi, metaforas, mazāk personificējumi, salīdzinājumi, redzes un dzirdes gleznas, autora personiskās piezīmes. Šie tēlainās izteiksmes līdzekļi dara tekstu interesantāku un bagātāku, lasītājam to ir vieglāk uztvert, palīdz iztēloties un rosina fantāziju. Piemēram:
„Lasītājs nedomā. Ka šajā brīdī…..”
„Mums jau pazīstamā”
„Mēs viņu tūlīņ pazīstam”
„To mēs gluži labi manām” u.c.
Autors it kā veicina sarunu ar lasītāju.
Salīdzinājumi: „Jautrs kā putns mežā; kā no laivas izsviests; stāvēja kā akmeņa stabs” u.c.
Metaforas: „sirds ir pērles; sapņu saldums; smags gaiss; smaga sirds” u.c.
…
