Mēs dzīvojam globālā un jēgu un vērtību neapzinošā patērētjsabiedrībā. Kādreiz tik augsti vērtētās lietas kā izglītība un studentiskums zaudējušas nozīmi. Cilvēki daudz laika pavada, pasīvi vērojot un patērējot - tā ir uzskatāma industrializētās pasaules iezīme – iespējams, tā liecina par mūsu vērtību sistēmas maiņu un arī par zināmu vērtību, piemēram, universitātes vērtību, devalvāciju.
Pētāmais objekts šajā darbā ir vērtību interpretācija mūsdienās, tās izmaiņām un lomu komunikācijā. Plašā skatījumā tās ir sociālo institūtu komunikācijas problēmas, proti, vērtību nodošana sociālo institūtu ietvaros – ģimenēs, mācību iestādēs, darba vietās u.tml. Augstākā izglītība un tās kontekstā iesaistītie indivīdi arī mūsdienu Latvijā, tāpat kā Bodrijāra aprakstītajā 1977.gadā cieš no komunikāciju problēmām, kuras izraisa akadēmisko vērtību zudums jeb beigu sākums. Augstskolu diplomi vairs nekotējas tik augstu kā varētu šķist. Tiek radīts vispārējs mīts, ka jebkuram nepieciešama augstākā izglītība, lai gan tas ir simulakrs un mīts, jo reālajā pasaulē pieprasīta ir darba pieredze līdz ar to universitātes atražo un īsteno neefektīvu komunikāciju ar studentiem un darba tirgu.…
