| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Tiesiska darījuma jēdziens | 4 |
| 3. | Tiesiska darījuma puses | 7 |
| 3.1. | Fiziskas personas | 7 |
| 3.2. | Juridiskas personas | 9 |
| 3.2.1. | Personu apvienība | 10 |
| 3.2.2. | Iestāde | 10 |
| 3.2.3. | Valsts un pašvaldība | 11 |
| 3.2.4. | Nodibinājums | 11 |
| 4. | Pārstāvība | 13 |
| 4.1. | Fizisko personu pārstāvība | 13 |
| 4.2. | Juridisko personu pārstāvība | 14 |
| 4.3. | Personas, kas var būt par pilnvarotiem pārstāvjiem | 15 |
| 5. | Pilnvarojums | 17 |
| 6. | Nobeigums | 19 |
| 7. | Izmantotā literatūra | 20 |
Pēdējo desmitgadu laikā Latvijā notika daudz izmaiņu, kas skara visas sfēras sabiedrības dzīvē. Jau sen mainās ekonomika un tiesības. Es minēju šos abus jēdzienus kopā tāpēc, ka tie ir tieši saistīti savā starpā. Ekonomika sabiedrībai diktē savus noteikumus, būdama vadošais spēks valsts attīstībā. Bet cik svarīga nebūtu ekonomika, tai ir nepieciešams pamats, kurš varētu regulēt tiesiskās attiecības ekonomikā. Par tādu pamatu arī kļuva tiesības.
Civiltiesībās vienmēr tika veltīta īpaša uzmanība darījumiem, jo tiem ir svarīga loma sabiedrības dzīvē. Piemēram, līgums ir galvenais līdzeklis tiesisko attiecību noteikšanā un regulēšanā, kas rodas juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī nosaka dalībnieku tiesības un pienākumus.
Fiziskās personas slēdz darījumus katru dienu. To pašu dara arī uzņēmēji un uzņēmumi neatkarīgi no darbības veida.
Daži cilvēki domā, ka par darījumu var būt tikai pirkšana –pārdošana, bet darījumu “saraksts” ir ļoti plašs.…
tiesiska darījuma jēdziens, puses:fiz. un jurid. personas: personu apvienība, iestāde, valsts un pašvaldība, nodibinājums. pārstāvība, pilnvarojums.
