Kas ir zinātne, faktori, kas nosaka tās attīstību.
Zinātne ir cilvēciskās darbības rezultāts jeb īstenības izziņas veids, kuras rezultāts ir jaunas zināšanas par īstenību, tās norises likumsakarībām, tādas zināšanas, kas atbilst īstenības kritērijiem.
Zinātne ir tāda cilvēciskās darbības sfēra, kuras rezultātā cilvēks gūst jaunas zināšanas par to īstenību, kuru viņš pētī.
Par zinātni var runāt tikai tad, kad ir atrasts pētījuma priekšmets un metodes, kas ļauj iegūt vajadzīgos datus par tām parādībām, kas mūs interesē. Pētnieka darba ideāls ir atklāt pētāmās parādības un uz tā pamata izveidot realitātes teorētisko aprakstu, modeli.
Jebkuru zinātni (teoriju) raksturo tās izklāsta loģiskums, faktoloģiskā (pamatotība) ticamība, arī izklāsta sistemātiskums un pilnīgums. No citām izziņas formām zinātne atšķiras ar to, ka lieto tikai zinātniskās izziņas metodes. Zinātniekam arī nepieciešama intuīcija jaunas teorijas tapšanas procesā. Intuīcijas pamatā ir cilvēka neapzinātā pieredze, ko daba un sabiedrība ieprogrammē cilvēka dzīves laikā.
“Zinātnei ir mierīgi attīstības periodi, kad tiek uzkrāts faktoloģiskais materiāls, kurš precizē, paplašina izveidoto teoriju, bet līdztekus uzkrājas tāds faktu materiāls, kuru nevar izskaidrot ar vispāratzīto paradigmu. Šie pretrunīgie fakti ar laiku var sasniegt kritisko līmeni, tad vecā paradigma tiek sagrauta un rodas jaunu teorētisku atzinumu kopums.” – atzīst Tomass Kuks.
Psiholoģijas zinātnes attīstības tendences 20. gs.
…
