Tiesību zinātnes pētīšanas priekšmets ir tiesības. Tiesību teorija attīsta apgalvojumus par to, kas ir tiesības un kā tās strādā, mēģina iepazīt un aprakstīt tiesības kā tādas. Tiesības – organizatorisks instruments, ar kura palīdzību tiek kārtota un organizēta sab.dzīve. sab.fenomens.
II.
Objektīvās tiesības – ties.sist. visu spēkā esošo tiesību normu summa un arī katra ties.norma atsevišķi. Tās rada pienākumus un subjektīvās tiesības.
Subjektīvās tiesības – piešķir personai tiesības pieprasīt no citas personas aktīvu rīcību vai atturēšanos no tās.
III.
Tiesību f-cijas:
kārtības un paredzamības nodrošināšana;
konfliktu atrisināšana (mierīgā ceļā likuma noteiktā formā);
brīvības nodrošināšana (privātautonomija, izvēles, darbošanās brīvība);
soc.drošības nodrošināšana (soc.atšķirību mazināšana);
sadarbība un integrācija (personu sadarbība);
audzinošā.
IV.
Tiesību doktrīnas:
Dabisko tiesību:
Dab.ties. – cilvēku kopdzīves sākotnējā kārtība; lietu taisnīgums; saprāta tiesības vai tiesību ideja. [tiesības uz dzīvību, brīvību, īpašumu, tiekties uz laimi*] Izriet no cilvēku dabas, nodrošina eksistences minimumu. Principi iekļauti ANO cilvēktiesību deklarācijā. Dab. ties. noveda pie demokrātisku režīmu izveides, tiesiskas valsts. Tās ir universālas, visos laikos aktuālas, tomēr pārāk abstraktas.…
