“”Valsts” ir viens no tiem vārdiem, kuru cilvēki lieto bieži un dažādos kontekstos, un katram veidojas savs priekšstats par to, ko apzīmē ar šo vārdu. Visbiežāk šiem priekšstatiem piemīt t.s. ikdienas raksturs: valsts tajos vai nu asociējas ar kādu tās institūciju vai institūciju sistēmu, citkārt tā iegūst kādas īpašas, cilvēkiem pāri stāvošas organizācijas intuitīva tēla veidolu; reizēm izraisa asociācijas ar valsts ierēdņiem utt.” *
Latvija ir jauna valsts, tā atrodas savas attīstības sākuma stadijā un ir balstīta uz demokrātijas un tiesiskuma principiem. Ne Latvijas valsts eksistence, ne demokrātiska valsts iekārta nav nekas pašsaprotams, kas būtu pastāvējis vienmēr.
Vēstures gaitā visas valstis ir izgājušas cauri absolūtisma vai diktatūras posmam, lielākā daļā valstu agrāk vai vēlāk tā vietā nākusi demokrātiska iekārta. Demokrātijas un nacionālas valsts attīstību ir kavējuši, traucējuši un pārtraukuši dažādi faktori, nepieciešams arī saprast ceļu, kas Latviju noveda pie demokrātiskas nacionālas valsts izveidošanās, bojā ejas un atjaunošanas.
Latvijā ļoti ilgu laika posmu nevarēja būt nekādas domas un runas par demokrātiju, jo tā dzīvoja mūžīgā citu valstu pakļautībā. Pirmais, kurš sāka bezbailīgi un pārliecināti cīnīties pret feodālismu un dzimtbūšanu, bija Garlībs Merķelis, kurš teica: “Valsts ir brīvu ļaužu savienība visu un ikkatra atsevišķa cilvēka kopīgai laimei”. …
