Globālā sasilšana ir Zemes virsmas vidējās temperatūras paaugstināšanās, kas rada pārmaiņas klimatā.
20.gs. 70.gados zinātnieki atklāja, ka kaut kas neparasts notiek ar ozona slāņa daļu, kas atrodas virs Dienvidpola. Ozona slānis kļūst plānāks, un ik gadu virs Antarktīdas tajā izveidojas caurums. Līdzīgs caurums veidojas arī virs Arktikas. Ozona slāņa noārdīšanās ir ozona slāņa molekulu sašķelšanās. Sašķelšanos veicina gan dabiskos procesos (vulkānu izvirdumi, elpošana) radušās gāzes, gan cilvēka darbības rezultātā radītās gāzes.
Globālās sasilšanas rezultātā vidējā temperatūra pasaulē 100 gadu laikā ir paaugstinājusies par 0,6oC, oglekļa dioksīds pēdējos 200 gados pieaudzis par 25 %, slāpekļa oksīda daudzums ik gadu palielinās par 0,25 %, metāna daudzums pēdējos 100 gados ir divkāršojies.
Ja cilvēce neko nedarīs, lai novērstu globālo sasilšanu, ir gaidāmas daudz pārmaiņas apkārtējā vidē – būs negaidīti plūdi, karstuma viļņi, sausums vai vētras, pieaugs tuksnešu platības, 50 % no pasaules ledus daudzuma izkusīs, slimības izplatība palielināsies u.c. …
