| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Problēmas apraksts | 3 |
| 2. | Statistiskie dati par iedzīvotājiem Latvijā | 4 |
| 3. | SECINĀJUMI | 9 |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 10 |
Secinājumi
1. Latvijas ekonomiskais stāvoklis ir smags.
2. Iedzīvotāju skaits Latvijā ar katru gadu sarūk.
3. Visvairāk emigrējuši ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji.
4. Neskatoties uz to, ka ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits sarūk, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies 2011.gadā tikai mazliet.
5. Latvijā ir diezgan daudz iedzīvotāju vecumā no 64 līdz 74 gadiem.
6. Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir konstatējams bezdarba līmeņa īpatsvars sākot no 6% līdz 18.7%, kas ir ļoti augsts.
7. Latvijā novērojams cikliskais bezdarbs.
8. Latvijas ekonomiski neaktīvajās zonās ir novērojams brīvprātīgais bezdarbs.
9. Ilgstoši atrodoties bez darba, cilvēki zaudē pašcieņu, bezdarbs var apdraudēt savstarpējās attiecības ģimenē, kā arī bezdarbs rada sabiedrībai draudus – noziedzības pieaugumu utt.
10. Valdība var iedarboties uz valsts ekonomiku, palielinot valsts izdevumus un/vai samazinot nodokļu likmes.
…
Saturs 1. Problēmas apraksts...................................................................................................3 2. Statistiskie dati par iedzīvotājiem Latvijā................................................................4 3. SECINĀJUMI..........................................................................................................9 IZMANTOTĀ LITERATŪRA..........................................................................................10 Bezdarbs ir viens indikators pēc, kura nosaka ekonomisko stabilitāti. Tā ir attiecība starp darba meklētāju skaitu un darba resursu daudzumu. Nodarbinātības valsts dienests apkopo visu informāciju par strādājošiem un bezdarbniekiem, un tā tiek izmantota bezdarba līmeņa aprēķināšanai. Parasti, jo zemāks ir bezdarba līmenis, jo augstāks ir ekonomiskās aktivitātes līmenis. Dažādu iemeslu dēļ reālais bezdarbs var būt daudz lielāks nekā, uzrāda oficiālā statistika. Bezdarbs rada zemu materiālās labklājības līmeni. Augsts jaunatnes bezdarba līmenis veidojas arī tāpēc, ka darba devēji bieži vien labprātāk pieņem darbā cilvēkus ar darba pieredzi un ir visai grūti atrast pirmo darbu depresīvā darba tirgū. Ne tikai bezdarba līmenis, bet arī bezdarba ilgums var ietekmēt personas labklājību vai tās mājsaimniecības labklājību, pie kuras tā pieder. Visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršu profesiju pārstāvji, kuri veic nekvalificētus darbus. Ja darbaspējīgi, atbilstošas kvalifikācijas strādnieki par atbilstošu samaksu nevar atrast darbu, tad šādu situāciju ekonomikā sauc par bezdarbu.
