Visnozīmīgākie Egejas mākslas pieminekļi atrast Krētas salā un Peloponēsā. 3. gadu tūkstoša beigāsKrēta bija kultūras centrs, pārvaldīja visas Grieķijas pilsētvalstiņas, uz Krētu vesti upuri Mīnojam, cilvēkam ar vērša galvu. Krētā dzimis arī Zevs, grieķu mitoloģijas galvenais dievs.
Angļu arheologs Arturs Evanss bija pārliecināts, ka teiksmainajos mītos par valdnieku Mīnoju ir sava daļa patiesības un 1883. gadā iegādājās zemes īpašumu Krētā, Iraklionas tuvumā. Viņa cerības pilnībā attaisnojās, jo 1900. gadā, jau pirmajās izrakumu nedēļās arheologu acīm pavērās milzīgas ēkas fragments, kas izrādījās lielas pils drupas. Pils krāšņums, grandiozie apmēri un iespējamais celtniecības laiks (ap 2000. gadu p.m.ē.) liecināja par piederību lielai kultūrai, kas pastāvēja jau ilgi pirms Atēnu uzplaukuma. Evanss bija pārliecināts, ka atraktā pils savulaik piederējusi valdniekam Mīnojam, kura vārdā arheologi nosacīti iedalījuši visu Krētas kultūras vēsturi trīs periodos: agrais Mīnoja periods (3. – 2. gt. p.m.ē.), vidējais Mīnoja periods (aptuveni līdz 1600. g. p.m.ē.) un vēlais Mīnoja periods, kas beidzies ap 1260. gadu p.m.ē. ar pēkšņu Krētas mākslas kultūras bojāeju.…
