Cilvēces iesākumos sociālais komunikācijas līdzeklis bija cilvēka valoda, kuru pielietoja ar dažādu izsaucienu palīdzību norādot uz lietām. Pēc tam radās valoda, cilvēks sāka likt zilbi pie zilbes un nosauca lietas visdažādākajos vārdos.
Laikam ejot uz priekšu cilvēkam ar valodu bija par maz, jo radās vajadzība apliecināt sevi un parādīt citiem par izdarītajiem darbiem. Un tā radās alu zīmējumi un līdz ar to pirmie mākslas darbi. Pēc vēsturnieku pētījumiem alu zīmējumi ir radušie paleolīta laikā (35 000 – 12 000 g. p. m. ē.). Zīmēšanai cilvēki izmantoja zemes krāsas: Melnie kvēpi, dzeltenais, baltais un sarkanais okers. Savos zīmējumos tie pārsvarā attēloja dzīvniekus nereti dabiskā lielumā.
Tā kā alu zīmējumus nevar pārnēsāt un tie parasti ir liela apjoma tad attīstoties komunikācijai tie bija ļoti neērtā un neizdevīgi, jo cilvēki pārceļoja un tos nebija iespējams paņemt līdzi un radās vajadzība izdomāt ko jaunu. Un izdomāja ar. Ap 3000 gadu p.m.ē. Šumeri izgudroja mums pirmo zināmo rakstības formu – ķīļraksu uz māla plāksnītēm. rakstības veids iesākās kā piktogrammu sistēma un ar laiku bilžu attēlojumi kļuva vienkārši un abstrakti. Piktogrammas iespieda uz māla plāksnītēm ar neasiem irbuļiem. …
