-
Biheiviorisms
Mūsu gadsimta 10. – 20. gadus pasaules psiholoģijā iestājās krīze, ko izraisīja dažādu valstu (Krievijas, Vācijas, ASV) zinātnieku atšķirīgie viedokļi par psiholoģijas priekšmetu. Šo krīzi nosacīja:
pirmkārt, šajās valstīs vadošie filozofiskie uzskati;
otrkārt, dabaszinātņu (fizioloģijas, medicīnas u.c.) attīstības līmenis;
treškārt, atšķirīgie sociālie apstākļi un sabiedrības prasības psiholoģijas zinātnei.
Mūsdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet psiholoģijas konkrētajā izpratnē pastāv četri pamatvirzieni:
1.virziens radies ASV un saucas “biheiviorisms” – par psiholoģijas pētīšanas priekšmetu tas atzīst uzvedību;
2.virziens radies Vācijā un saucas “geštaltpsiholoģija” – par pētīšanas priekšmetu tas atzīst apziņu;
3.virziens radies Austrijā un saucas “dziļumpsiholoģija” (psihoanalīze vai freidisms);
4.virziens radies Krievijā un nosacīti saucas “darbības ieeja” – par pētīšanas priekšmetu tas uzskata apziņas un uzvedības saikni.
Tuvāk es pastāstīšu par “biheiviorisma” virzienu. Šis virziens radās ASV kā dzīvnieku uzvedības novērošanas rezultāts.
Biheiviorisma pamatā tika iekļauts funkcionālisms – viens no sarežģīto sistēmu pētīšanas loģikas veidiem, kuru pētīšanu var nodrošināt divejādi:
mēģinot izpētīt visus konkrēto sistēmu veidojošos elementus (strukturālisma loģika)
vai aprakstot to veseluma saturu un funkcionēšanu (funkcionālisma loģika).
Abas šīs pieejas sarežģītu sistēmu pētīšanā papildina viena otru.…
Mūsdienu psiholoģijā nav vienota viedokļa par tās priekšmetu, bet psiholoģijas konkrētajā izpratnē pastāv četri pamatvirzieni. Tuvāk es apskatīšu “biheiviorisma” virzienu, kā arī šī virziena pamatlicēju dažādos viedokļus(V.Džeims,E.Torndaiks,P.Kettels,D.Votsons,H.Aizenks u.c.).