Pēc 1529.gada parādījās protestanti, kas nebija luterāņi, jo izrādījās, ka Lutera izveidotā protestantisma forma ārpus Vācijas robežām tik pievilcīga nemaz nešķita. XVI gadsimta divdesmitajos gados saskaņā ar valdnieku lēmumiem luterānisms par valsts reliģiju tika pasludināts Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā un kā valdošā ticība lielākajā daļā Skandināvijas pastāv vēl šodien. Taču cituviet ieviesās dažādi protestantisma paveidi. Spontāni protestantisms izplatījās vairākās Šveices pilsētās.
Galveno triecienu Romas baznīcai Anglijā deva karalis Henrijs VIII (1509 – 1547), tomēr valdnieka pusē bija arī lielākā daļa viņa pavalstnieku. Tam bija trīs iemesli. Pirmkārt, XVI gadsimta Anglijā, tāpat kā Vācijā, daudzi ticīgie labi saprata, ka Roma ir pagalam demoralizēta, un greizi raudzījās uz nepieciešamību no savas kabatas apmaksāt svešzemju pāvestu pasaulīgās izpriecas.…
