M. Zīverta lugā „Nafta” ir spraigi, dinamiski dialogi, kuros izmantota loģiska, precīza, lakoniska un viegli saprotama valoda.
Uz vienas personas teikto otra vairākkārt atbild ar vienu un to pašu vārdu. Visbiežāk tas tiek atkārtots trīs reizes.
„Māriņš: „Sēdieties, lūdzu!”
Amerikānis: „Pateicos.”
Māriņš: „Cigārs, lūdzu.”
Amerikānis: „Pateicos.”
Māriņš: „Uguns, lūdzu.”
Amerikānis: „Pateicos.””
Dialogos uzdotie jautājumi ir īsi, lakoniski, bez liekiem vārdiem un iespraudumiem. Atbildes uz šiem jautājumiem arī ir īsas un konkrētas. Parasti bez palīgteikumiem. Bieži lugas varoņi uz šādiem jautājumiem atbild ar vienu vārdu vai vienkāršiem teikumiem.
„Sekretārs: „Jūs arī?”
Edīte: „Jā.”
Direktors: „Patiesi? Kur jūs viņu redzējāt? Un kad?”
Edīte: „Vakar, šodien – katru dienu.”
Direktors: „Un kur?”
Edīte: „Tur – tai krēslā.””…
