-
Konfūcija dzīve un idejas
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Konfūcija dzīves gājums | 4 | |
Konfūcija darbība | 5 | |
Konfūcija uzskati par izglītību | 6 | |
Konfūcija uzskati par cilvēka raksturu | 7 | |
Konfūcija pasaules redzējums | 8 | |
Konfūcija filozofiskās domas galvenais jautājums | 9 | |
Konfūcisms un tā pamatnostādnes | 10 | |
Konfūcisms un tā pamatnostādnes | 11 | |
Konfūcisms un daoisms | 12 | |
Konfūcija uzskati par rituālu | 13 | |
Secinājumi | 14 | |
Izmantotā literatūra | 15 |
Konfūcija uzskati par rituālu
Pēc Konfūcija domām, rituāls tuvina cilvēkus, dāvā viņiem mieru un saskaņu. Rituāls izskauž egoistiskas tieksmes, apliecinot vispārējo labumu. Pakāpeniski centieni uzklausīt li sevī savijas ar vēlmi iedzīvināt rituālu, koptu uzvedību visā sabiedrībā. Tas kļūst par valsts darbinieka pamatuzdevumu, uz to ir vērstas visas viņa zināšanas un gribas aktivitāte. ‘’Pārvaldīt nozīmē sakārtot,’’ uzsver Konfūcijs. Laika gaitā, palielinoties konfūcisma ietekmei, ritualizācijas tendence iegūst universālu nozīmi un iemiesojumu, tā aptver visas cilvēcisko attiecību jomas, kļūstot par Ķīnas kultūras pamatiezīmi. Kaut arī ceremonija, rituāls, pildot sabiedrības regulatora funkciju, ir neatņemama jebkuras kultūras sastāvdaļa, tikai Ķīnas kultūrātā gūst vispārējas eksistences formas raksturu. Šādā ziņā Ķīnas kultūra ir unikāla parādība pasaules vēsturē. Ķīnas kultūra ir rituāla, ceremonijas kultūra. Konfūcija centieni pamatot nepieciešamību pakļaut sabiedrisko dzīvi rituāla un koptas uzvedības regulatīvajai ietekmei, iesprostot cilvēku sociālās lomas konvencionālajā čaulā ir tiešs pretstats daoisma mācībai, kura, kā jau noskaidrojām, tiecas apliecināt tieši pretējo – radošo spontanitāti, mainību, atvērtību pasaulei un eksistenciālu patiesīgumu.
…
Konfūcijs bija tas, kurš pirmo reizi Ķīnas vēsturē radīja privātu skolu. Pēc viņa mācības aptuveni 2000 gadus tiecās Ķīnas valdnieki. Konfūcija filozofija uzsver personisko un valdības morāli, un labi saskan ar ķīniešu sabiedrības un ģimenes tradīcijām par to, kā pareizāk dzīvot. Viņš mācīja cilvēkiem būt iecietīgiem, laipniem un nesavtīgiem. Viņa mācība, kas zināma kā konfūcisms, vislielāko ietekmi ir atstājusi Ķīnā, bet tā ir plaši izplatīta arī citās Austrumāzijas valstīs. Pasaule un sabiedriskā situācija, kas paveas Konfūcija acīm, ir pasaule ‘’bez dao’’. Viņš uzskatīja, ka sabiedrība ir nomaldījusies no patiesā ceļa un sākusi sairt. Tiek ignorētas gadu simtos pastāvējušās sabiedriskās dzīves normas, apšaubītas autoritātes, tiek pārkāptas līdz tam par neaizskaramām uzskatītas cilvēku attiecības un reformas, piemēram, dēlu sacelšanās pret tēviem u.c.