Lugas sākumā viņš bija nejauks pat pret savu māti, pat lūdzot tēju: "(apstādamies, ļoti nepacietīgs Ak, es tak prasīju tējas!" Pretēji lugas beigām, kad viņš lūdz mātes palīdzību, lai mazāk sāpinātu tēvu: "Es jau tev sacīju: precēšu Matildi, tad viss atkal būs kārtībā. (...) Tēva dēļ, māt. Apdoma viņa dusmas - žēlabas..." Tomēr arī šajā situācijā Krustiņa centieni darīt labu nevainagojas ar panākumiem, māte viņu nolād un padzen, ko pati vēlāk nožēlo. Viņu moka sirdsapziņa par to, ka viņa audzinājusi savu dēlu un vai tas ir Krustiņa uzvedības iemesls. Šī luga parāda konfliktu viena cilvēkā, Krustiņā, kurš savā dzīvē nav spējīgs sabalansēt ētiku ar savām materiālajām problēmām.
Neskatoties uz to, ka šīs lugas ir sižeta ziņā tik dažādas, tās lasītājam dod svarīgu atziņu. Cilvēkam ir jābūt spējīgam sabalansēt estētiku un ētiku, jāvadās pēc sava morālā kompasa un jārespektē apkārtējo cilvēku jūtas un vajadzības. Šo vēstījumu R. Blaumanis ir pasniedzis viegli saprotamā veidā, bet tā, ka viss lugā pateiktais nebūtu viennozīmīgi un lasītājam pašam vajag izlemt, kura varoņa rīcība ir atzīstamāka.
…
