Bērnu runas attīstība ir pakļauta noteiktām likumsakarībām. Dzīves apstākļi un audzināšana var šo attīstību gan sekmēt, gan bremzēt.
Bērns piedzimst ar pilnīgi izveidotu runas aparātu, bet nerunā.
Pirmajam dzīves gadam ir izšķiroša nozīme bērna tālākajā runas attīstībā. Šo pirmo dzīves gadu var iedalīt četros periodos.
Pirmajā periodā (līdz 2,5-3 mēnešiem) svarīgi attīstīt redzi un dzirdi. Jāpanāk, lai bērns iemācītos koncentrēt redzi un dzirdi: vērotu pieaugušā seju, skatītu spilgtas rotaļlietas, sekotu spilgtam priekšmetam, kurš pārvietojas, kustas, ieklausītos dažādās skaņās- pieaugušā runā, dziedāšanā, grabulīša un citu skanīgu rotaļlietu skaņā.
Otrajā periodā (no 2,5 – 3 līdz 5- 6 mēnešiem) tālākā vispusīgas attīstības procesā bērna balss reakcijas iegūst pastāvīgu raksturu.Četru piecu mēnešu vecumā parādās dūdojošas skaņas, piecu sešu mēnešu vecumā –vāvuļošana.
…
