14. Ar ko atšķiras starptautisko tiesību imperatīvās normas no parastās normas?
“Piemērojot kādas valsts tiesību aktus saskaņā ar šo konvenciju, var atzīt citas valsts, ar kuru situācija ir cieši saistīta, tiesību aktu imperatīvās normas, ja un ciktāl saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem šādas normas ir jāpiemēro neatkarīgi no līgumam piemērojamajiem tiesību aktiem. Apsverot jautājumu par attiecīgo imperatīvo normu atzīšanu, būtu jāņem vērā to raksturs un mērķis un to piemērošanas vai nepiemērošanas sekas” .
Imperatīvās normas var piešķirt gan kā obligātu likumu vai noteikumu, tā arī valstīm savstarpēji vienojoties. Imperatīvās normas meklējamas ANO Statūtos un tās ir līdzīgas konstitucionālajām normām Latvijas tiesību sistēmā. Parastās normas ir jau esošās starptautiskās paražas, kurām ir piedēvētas jau juridiska rakstura nozīme un tā kalpo kā norma.
15. Kurš ir tiesīgs interpretēt starptautisko tiesību normu?
Oficiālu iztulkošanu ir tiesīga veikt tikai tā amatpersona vai institūcija, kura saskaņā ar procesuāliem likumiem ved šo lietu un piemēro tam nepieciešamas normas. Šādi iztulkojumi, kas skar personu likumīgās intereses vai tiesības, var tikt pārsūdzētas tiesas ceļā.
16. Ar ko atšķiras oficiālā interpretācija no neoficiālās?
…
1.mājas darbs 1.temats 1. Vai Latvijas tiesību sistēmā piemēro paražu tiesības? Nē, nedz Latvijas, nedz kontinentālās Eiropas tiesībās atšķirībā no starptautiskajām tiesībām nav paražu tiesību. “Latvija pieder pie kontinentālās Eiropas tiesību sistēmas. Vissvarīgākie tiesību avoti ir rakstiski ārējie normatīvie akti, kas veido Latvijas tiesību sistēmu. Paražu tiesību normas - uzvedības noteikumi, kas izveidojušies vēsturiski ilgstošas faktiskās pielietošanas rezultātā. Paražu tiesību normas piemēro, ja likums vai cits ārējs normatīvs akts neparedz attiecīga jautājuma regulējumu, kā arī tiesību normu iztulkošanā” . 2. Vai starptautiskās tiesības nebūtu pareizāk dēvēt par starpvalstu tiesībām? Nē, starptautiskās tiesības nebūtu pareizi dēvēt par starpvalstu tiesībām. “Starptautiskās publiskās tiesības reglamentē attiecības starp valstīm un starptautiskām organizācijām tādās jomās kā cilvēktiesības, līgumu tiesības, jūras tiesības, starptautiskās krimināltiesības un starptautiskās humanitārās tiesības” . “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai” . Visu iepriekšminēto var interpretēt tā, ka valsts ir tauta, tauta ir cilvēki – sabiedrība. Valsts vai nācija nevar pastāvēt bez tautas un katrā valstī dzīvojošie var būt arī no citām valstīm, kas savu piekrišanu dod tai valstij kurā dzīvo, nevis no kuras nāk. Arī vārdā “starptautisks” varam izcelt tautisks, kas manā uztverē ir tas ko minēju, kad vairākas tautas var būt vienā valstī, līdz ar to starptautiskās tiesības ir vairāk akcentējamas nekā starpvalstu.
