-
Dusmu un agresijas vadība konflikta laikā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Konflikti | 4 |
1.1. | Konfliktu iedalījums | 4 |
1.2. | Konfliktu cēloņi | 5 |
2. | Dusmas – to izpausmes veidi | 7 |
3. | Agresija | 9 |
3.1. | Agresija sabiedrībā | 9 |
4. | Dusmu un agresijas vadība konflikta laikā | 11 |
Secinājumi | 13 | |
Izmantotā literatūra | 14 |
Secinājumi
Autors izvēloties tēmu „Dusmu un agresijas vadība konflikta laikā”, vēlējās noskaidrot, kas ir dusmas un agresija un kā šīs emocijas un uzvedību vadīt. Apskatot tēmu autors secināja, ka pats konflikts nerodas ne no kā, katram konfliktam ir savs iemesls.
Dusmas ir norāla cilvēka reakcija uz kādu nepatīkamu faktu vai pretdarbība, ja personas intereses tiek pārmērīgi aizskartas. Dusmas ir nevajag apslēpēt sevī, tās jāmāk izrādīt un izlādēt. Persona, kura uzskata, ka dusmas neizrādot tās pazudīs, ļoti maldās, jo tās tikai uzkrājas zemapziņā, un tiek izrādītas mirklī, kad dusmu sakāpinājums ir tik liels, ka perosnas psihe to neiztur.
Agresija pēc autora domām, ir dusmu smagākā pakāpe. Agresiju mūsdienās saprot netikai kā vardarbību, bet arī pastāv psihiskā vardarība, kas nereti ir smagāka un grūtāk izturama nekā vardarbīgā agresija. Agresija var būt laba, ja netiek izrādīta uz cilvēku, piemēram, trauku plēšana arī ir agresija, bet šī agresija palīdz dažos gadījumos, dusmu sakāpinājumu samazināt. Tomēr jāspēj šo agresiju apvaldīt, jo var gadīties, ka dusmu iespaidā spēj izdarīt daudz ko, pie normāla saprāta nedarītu. Piemēram, ģimenes strīdos, nereti ir gadījumi, kad konflikta situācija, pie augstas agresijas bīstamības, vīrsiesit sievai, vai pat nogalina to nevēloties.
Autora ieteikums, ir censties konfliktus risināt mierīgā ceļā, cenšoties apvaldīt savas dusmas un agresiju. Ir daudz vieglāk dzīvot, ja konfliktus spēj uztvert ar vēsu prātu.
…
1. Konflikti Konflikts ir divu pušu interešu sadursme, kurā vienas puses interešu īstenošana reāli (vai tikai šķietami) izslēdz otras puses interešu īstenošanu. Šajā gadījumā puses var būt divi vai vairāki cilvēki, dažādas grupas (vai arī motīvi iekšējā konflikta gadījumā). Ar „interesēm” šeit jāsaprot ne tikai intereses, bet arī mērķi, uzksati, tendences utt. Konflikti var būt iekšēji (individuāli) vai ārēji (starppersonu va starpgrupu). 1.1. Konfliktu iedalījums Lielāko daļu konfliktu var attiecināt uz kādu no trim konfliktu tipiem: 1. Tiekšanās pēc pārākuma; 2. Agresivitātes izpausmes; 3. Egoisma izpausmes. Visiem trik konfliktu tipiem ir kopīgs tas, ka konfliktogēni ri vērsti uz psiholoģisku problēmu risināša vai uz kādu mērķu sasniegšanu. Pirmā konfliktu tipa izpausmes parādās vairākos veidos: • Tiešā pārākuma izpausmē: rīkojumi, draudos, aizrādījumos, kritikā, apvainojumoss, izsmieklā, sarkasmē un tml. • Nevērīgā attieksmē (pārākuma izrādīšana ar labvēlības nokrāsu) • Lielībā, t.i. jūsmīgā stāstā par saviem panākumiem, kas izsauc vēlēšanoos „nolikt pie vietas” dalībnieku. • Kategorismā. Pārmērīgā pārliecībā par savu taisnību. • Padomu uzspiešanā. • Sarunu biedra pārtraukšana sarunas vidū, paceļot balsi vai pārlabojot teikto. • Izjokošanā. Par izjokošanu objektu kļūst tāds, kurš nevar pienācīgi atbildēt.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
