Psiholingvistika – zinātne, kas pēta runas rašanos, saprašanu, funkcionēšanu un attīstību.
Psiholingvistikas jēdzieniskās kategorijas:
1)saskarsme, komunikācija
2)valoda, runa, runas darbība.
Pētījuma objekts – runas darbība ( cilvēka runa jebkurā situācijā ).
Pētījuma priekšmets – valodas līdzekļu sistēma, ko izmanto runas saskarsmē.
Psiholingvistika kā zinātne radās 20. gs. 30. gados un ir cieši saistīta ar: logopēdiju, fizioloģiju,neirofizioloģiju,lingvistiku,neirolingvistiku, psiholiģiju, u.c.
Valoda veidojusies filoģenēzē un tā pastāv neatkarīgi no indivīda.
Runa veidojas katra cilvēka dzīves laikā un tā ir individuāla, dažāda. Runa veidojas uz tiem dotumiem, kas cilvēkam ir – prāts, saskarsme, vide. Kad veidojas runa ļoti atkarīga ir vide, jo – cik labvēlīga vide, tik kvalitatīva ir runa. Runai ir dažādi veidi: sākotnējā
mutvārdu runa
iekšējā runa( egocentriskā – runā pats ar sevi)
āŗējā runa …
