Savienojamie jēdzieni – apjomi kaut nedaudz sakrīt. Piemēri: Likuma pārkāpšana un likuma ievērošana. Pārkāpjot kādu likumu, tas nenozīmē, ka tevi apsūdzēs visu likumu pārkāpšana, bet tikai tā viena attiecīgā, tas, savukārt, nozīmē, ka likuma pārkāpējs ir ievērojis citus likumus.
Nesavienojamie jēdzieni – apjomi izslēdz viens otru. Piemēri: Bezdarbnieks un darbinieks. Bezdarbnieks nevar būt darbinieks. Darbinieks nevar būt bezdarbnieka statusā.
Tāpatīgie jēdzieni – apjomi sakrīt pilnībā. Piemēri: firma un uzņēmuma nosaukums. Firma ir fiziskās vai juridiskās personas vārds vai nosaukums, kuru tā lieto, kārtojot savus darījumu. Jēdziens „uzņēmuma nosaukums” ir definējams gluži tāpat, tāpēc abi šie jēdzieni savā starpā ir tāpatīgi.
Krustojošies jēdzieni – apjomi sakrīt daļēji. Piemēri: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) un Akciju sabiedrība (AS). SIA un AS daudzas pazīmes ir atšķirīgas, piemēram, pārvalde, peļņas sadale, taču ir arī kopīgas iezīmes, piemēram, dibināšanas noteikumi.…
U – universāla klase, kas ietver sevī visus konkrētā pētījuma lauka priekšmetus, šajā gadījumā tie ir Latvijas likumi – visi likumi, kādi ir izdoti un ir spēkā Latvijas Republikā. M – pakārtotājs jēdziens, jeb apakškopa, šajā piemērā tā apzīmē Komerclikumu. Tas ir likums, kas ietver sevī visas komercdarbības tiesiskās normas. M1 – pakārtotais jēdziens, jeb kopa šajā piemērā apzīmē likuma sadaļu. Visi likumi sastāv no vairākām sadaļām. Šoreiz piemērā izmantota III sadaļa – Uzņēmums un filiāle. a – apzīmē mazāko elementu, šajā piemērā – pantu. Pants ir pēdējais un smalkākais iedalījums. Katra likuma sadaļa sastāv no vairākiem pantiem. Šoreiz ir izvēlēts 18. Pants – Uzņēmuma jēdziens.
