Secinājumi
Arveds Švābe aizsācis gan latviešu kultūras vēstures, gan, konkrētāk, arī tiesību vēstures rakstīšanu nacionālisma garā, bijis viens no starpkaru perioda ievērojamākajiem latviešu vēsturniekiem. Par pozitīviem arī mūsdienās uzskatāmi prof. A. Švābes centieni skatīt vēsturi kopumā: „sociālā vēsture ir nešķirami saistīta ar saimniecības un tiesību vēsturi”
Savā Konversācijas vārdnīcā publicētajā šķirklī “Latvju tiesību vēsture”, Švābe centies analizēt tiesību vēsturei vietu starp zinātņu nozarēm, A. Švābe skaidro tiesību vēstures „divdabību” – piederību gan vēstures nozarei pētniecības priekšmeta dēļ, gan jurisprudencei metožu ziņā. Tiesību vēstures pētniecībā noderīgas esot gan filoloģiskās, gan juridiskās metodes. Tajā jāaktualizē tās tēmas, kas līdz šim pētītas retāk, kā piemēram, zemnieku tiesības.
Kultūras vēstures pētniecībā folklora kļuva par A. Švābes zinātniskās darbības izejas punktu. Tas izteikti saskatāms viņa darbā “Latviešu tautas tiesiskie uzskati”, kura analizējot folkloras materiālu, A. Švābe izdarījis secinājumus par latviešu ieradumu tiesībām senatnē.
…
