-
Valodas barjera starpkultūru komunikācijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Valodas barjera | 4 | |
| Secinājumi | 6 |
Starpkultūru komunikācija un ar to saistītās problēmas ir aktuālas ikvienam cilvēkam. Mūsdienās starpkultūru komunikācija skar ikvienu, jo arvien biežāk nākas saskarties ar citām kultūrām. Kā zināms, pasaulē pastāv daudz dažādu kultūru un nepārtraukti norit to savstarpējā mijiedarbība.
Pēdējā laikā starpkultūru komunikācijas studijām ir pievērsta liela uzmanība intensīvās migrācijas un globalizācijas procesu dēļ, šī nozare strauji attīstās kā ārzemēs tā arī Latvijā.
Kas tad ir starpkultūru komunikācija?
Silva Omārova komunikāciju raksturojusi kā informācijas apmaiņas procesu starp partneriem. Komunikācijas laikā informācija tiek nodota, radīta, precizēta, attīstīta.
Uzskata, ka terminu „starpkultūru komunikācija” ieviesa 20. gs. 50. gados amerikāņu zinātnieks Edvards Holls.
Iesākumā starpkultūras komunikācijas aprakstam lietoja kultūras jēdzienu tā klasiskajā nozīmē kā vērtību un normu sistēmu.
Pašreiz dominē kultūras jēdziens kā jebkuras sociālās grupas dzīvesveids, normu, vērtību, uzskatu, reliģijas, mākslas, izglītības un uzvedības kopums. Starpkultūru komunikācija ir attiecības starp dažādu kultūru pārstāvjiem (šo cilvēku tiešā saskarsme).…
Kominikācijas process sastāv no kodifikācijas – domas ietveršanas zīmju sistēmā (vārdos, žestos u.c.), un dekodifikācijas – sarunas partnera domas atšifrēšanas. Veiksmīga komunikācija ir iespējama tad, ja partneriem ir vienāda vai līdzīga kodifikācijas un dekodifikācijas sistēma, tas ir, ja partneri lieto vienu valodu. Ja valodas zināšanas ir nepietiekošas, rodas komunikācijs barjera. Nokļūstot citā valstī, citā lingvistiskā vidē, cilvēkiem nākas saskarties ar dažādām komunikācijas barjerām, jo „[..] ikviena sastaptā persona ir atšķirīga, ar atšķirīgu uzskatu un vērtību kopumu, ir citāda apkārtējā vide, cita valoda.”
