| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Kas ir blusas | |
| 2. | Blusu ķermeņa uzbūve | |
| 3. | Blusu sugas | |
| 4. | Blusu pāriešana no viena saimnieka uz otru | |
| 5. | Blusu pārnēsātās slimības | |
| 6. | Blusu barošanās | |
| 7. | Blusu kodiena sekas | |
| 8. | Blusu dzīves cikls |
Blusas (Siphonaptera, Aphaniptera) – kukaiņu kārta. Asinssūcēji parazīti, dzīvo pie zīdītājiem un putniem.
Ķermeņa uzbūve.
0,75 – 5 mm garš sāniski plakans, gluds ķermenis, tāpēc blusas var viegli izspraukties starp dzīvnieku matiem un putnu spalvām. Tām nav spārnu, toties tām ir garas kājas lēkšanai. Blusas mutes orgāni veidoti, lai varētu pārkost ādu un sūkt asinis. Blusām ir dūrēja – sūcēja tipa žokļu aparāts. Dūrēja aparāts ir augšlūpa, bet apakšlūpa ar taustiem noder par maksti, kurā novietojas dūrēja – sūcēja aparāts. Visi trīs kāju pāri ir diezgan gari, sevišķi attīstītas it gūžas un pēdas. Lēcienā galvenā nozīme ir pakaļkājām, tās ir sevišķi garas. Blusas lēciena garums ir iespaidīgs; teiksim, cilvēka blusas (Pulex irritans) mātīte, kas pati sasniedz vien nieka trīs milimetrus, spēj aizlēkt apmēram 30 centimetrus tālu
Sugas.
Pavisam pasaulē ir aptuveni 1600 sugu, Latvijā ir 39 sugas no 5 dzimtām:
Familia Ceratophyllidae;
Familia Hystrichopsyllidae;
Familia Ischnopsyllidae;
Familia Pulicidae;
Familia Vermipsyllidae.
Trīs no sugām parazitē uz cilvēku – cilvēka blusa (Pulex irritans), kaķa blusa (Ctenocephalides felis) un suņa blusa (Ctenocephalides canis). Retumis uz cilvēku parazitē arī žurku blusa (Geratophyllus fasciatus). …
Viss par blusām.
