-
Ritmika
Šobrīd ritmikas mācība nav iekļauta Latvijas skolu izglītības standartā, tomēr kā fakultatīva nodarbība tā notiek daudzās Latvijas vispārizglītojošajās un mūzikas skolās. Ir izaugušas jaunas ritmikas skolotāju paaudzes, tomēr ritmikas skolotāju sagatavošana būtu vēl pilnveidojama un padziļināma.
Secinājumi:
Ritmikas mācības pedagoģiskie principi balstās uz vispārīgās pedagoģijas likumsakarībām un tiek virzīti uz personības harmonisku un vispusīgu attīstību, kas izpaužas emocionālo, intelektuālo un gribas procesu līdzsvarotību. E.Žaka-Dalkroza izveidotā ritmikas mācība nav zaudējusi savu nozīmību un ar tās plašo pielietojumu visā pasaulē uzskatāma par ļoti svarīgu mūzikas un kustību pedagoģijas starpnozari jauno mūziķu izglītošanā. Ritmikas mācība lietojama arī vispārizglītojošajās skolās un iekļaujama gan vispārējā personības attīstības, gan dejotāju, aktieru un citu mākslas profesiju sagatavošanas procesā.
Var secināt, ka ritmika attīstījusies kā zinātniski pedagoģiska mācība, un saistībā ar plašo filozofisko un antropoloģisko skatījumu kļuvusi par līdzekli daudzpusīgas radošas personības attīstības veicināšanai mūzikas un kustību vienotībā, par galveno tās avotu izceļot mūziku.
…
„Ritmikas skolotāja profesija ir patstāvīga pedagoģiskas darbības joma. Mērķtiecīgi virzītas mūzikas un kustību apguves savstarpējas mijiedarbības rezultātā ritmikas stundā notiek nozīmīgs pedagoģisks process. Ritmikā tiek apgūtas mūzikas un kustību prasmes un sekmēta komunikatīvo un kreatīvo spēju attīstība.” Ritmikas mācība izveidojusies divdesmitā gadsimta sākumā un balstās uz reformpedagoģijas un alternatīvo izglītības teoriju tendencēm. E. Žaks-Dalkrozs sasaistīja soļošanas ritma un mūzikas fenomenu kopā, respektīvi mūzikas ritms iekustina ķermeni. Kā tad viņa ritmikas mācība izveidojās? Tie bija no vienkāršiem eksperimentiem, tas nozīmē, ka viņš lūdza Ženēvas konservatorijas vadībai atļauju izveidot eksperimentālo klasi ritmiskās vingrošanas ideju realizēšanai.
