Anglija bija valsts, kurā karaļa varu ierobežoja Lielā brīvību harta un parlaments. Karalis nedrīkstēja apcietināt cilvēkus, neievērojot likumus, un bez parlamenta piekrišanas palielināt nodokļus. Jauno laiku pirmajā pusē Anglija pārdzīvoja reformāciju un te izveidojās no pāvesta neatkarīga baznīca. Otrs lielākais notikums bija karaļu cīņa ar parlamentu. Tās rezultātā parlamenta vara vēl vairāk nostiprinājās.
Cilvēku pasaules uzskats 17. gs. vēl pilnībā bija saistīts ar reliģiju, tāpēc arī jauninājumi ideoloģijā un morālē. Anglijā izpaudās reliģiskā forma – puritānismā. Tas stipri atšķīrās no oficiālās anglikāņu baznīcas, kas aizstāvēja karaļa un bīskapu tiesības, ko pasludināja par Dieva dotām. Puritāņu mācība sludināja, ka baznīcai jābūt neatkarīgai no karaļa. Viņi dzīvoja tikumīgi un askētiski, bija nopietni, taupīgi, strādīgi un mērķtiecīgi. …
