| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Anotācija | 3 |
| 2. | Priekšvārds | 3 |
| 3. | Ievads | 3 |
| 4. | Likumu kā normatīvās bāzes vēsturiskā ģenēze | 4 |
| 5. | Bez likumiem cilvēku sabiedrība nespētu eksistēt | 5 |
| 6. | Bez likumiem cilvēku sabiedrība spētu eksistēt | 7 |
| 7. | Secinājumi | 9 |
| 8. | Nobeigums | 9 |
| 9. | Izmantotā literatūra | 10 |
7. Secinājumi
Apgalvojums, ka sabiedrība spētu eksistēt bez likumiem, manuprāt, nav pamatojams.
Likumi nav nekas tāds, bez kā sabiedrība nevarētu iztikt dažas dienas, mēnesi vai ilgāk. Tātad, īsā laika periodā sabiedrība spētu eksistēt bez likumiem. Taču tiklīdz nebūs tiesiskā regulējuma kādā mums aktuālā jautājumā, likums būs vajadzīgs "kā ēst". Tas, protams, ir vulgārs salīdzinājums. Ja runājam par sabiedrības eksistenci ilgākā laika periodā, tad viennozīmīgi likumi ir vajadzīgi. Cilvēki vēlas dzīvot drošībā un pārliecībā, ka viņu eksistence sabiedrībā nebūs apdraudēta. Taču bez tiesiskā nodrošinājuma sabiedrības eksistence jau būtu apdraudēta.
Šāds apgalvojums balstās vispirms uz vēsturiskajiem faktiem un piemēriem, tiesiskajām normām, kā arī pētnieku teorijām un atziņām.
8. Nobeigums
Referātā tika analizēta tēma par cilvēku sabiedrības spēju vai nespēju eksistēt bez likumiem. Bez tam tika rakstīts arī par likumu kā normatīvās bāzes vēsturisko ģenēzi. Tēmas izklāsts tika balstīts uz faktiem, piemēriem, tiesiskajām normām, pētnieku teorijām un atziņām.
Noslēgumā gribu teikt, ka jau senajā Romā bija atziņa: Legum servi esse debemus, ut liber esse possimus - lai varētu būt brīvi, mums jābūt likumu kalpiem. Un vēl viena atziņa: Salus populi - suprema lex - tautas labklājība - augstākais likums.
…
Kas ir likums? Juridiskais skaidrojums vēsta: tas ir īpašā kārtībā pieņemts pirmās kārtas tiesību akts, kas ir domāts sabiedrības un valsts svarīgāko jautājumu risināšanai, tam ir augstākais juridiskais spēks. Vēl kāds skaidrojums vēsta, ka likums ir tiesību akts, kas adresēts nenoteiktam tiesību subjektam un paredzēts vairākkārtējai lietošanai. Likums regulē svarīgākās, tipiskākās, noturīgākās attiecības sabiedrībā. Antīkā filozofa Aristoteļa koncepcijā likums ir saprāta izpausme, kas attīrīts no aklajām cilvēciskajām kaislībām. Likums ir pilsoniskās sabiedrības dvēsele. Kādi likumi būs spēkā, vistiešākā mērā atkarīgs no cilvēku sabiedrības, no tās attīstības pakāpes. Demokrātiskā sabiedrībā cilvēki paši apzināti un pēc savas gribas ievieš likumus. Viņi ir likumu tēvi un bērni. Šajos skaidrojumos likums kā tiesību akts neapšaubāmi ir paredzēts sabiedrības vajadzībām. Jautājums: vai sabiedrībai šie likumi ir vajadzīgi. Varbūt tie tikai apgrūtina sabiedrību?
