-
Cēsis
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Atrašanas vieta | 4 |
2. | Daba un iedzīvotāji | 5 |
3. | Vēsture | 7 |
4. | Cēsis – deviņdesmitie gadi | 12 |
5. | Pilsētbūvniecība un arhitektūra | 14 |
5.1. | Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca | 14 |
5.2. | Āraišu ezerpils | 15 |
5.3. | Cēsu pils | 15 |
6. | Māksla | 17 |
7. | Izglītība, sabiedriskā un kultūras dzīve | 18 |
8. | Reliģija | 20 |
Kopsavilkums | 21 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 22 |
Pilsētas tiesības kopš 1323. gada.
Platība 19, 3 km2.
Iedzīvotāji: 19705 (1997. g.); latvieši 80,8%,
krievi 14,1%, baltkrievi 1,5%, poļi 1,1%,
ukraiņi 1,0%.
Attālums no Rīgas 92 km (autoceļi A2, P20
Mūrnieki-Cēsu apvedceļš-Valmiera).
Dzelzceļa stacija Cēsis 93 km no Rīgas (līnija Rīga-Lugaži).
Cēsis atrodas gk. uz austrumiem no Gaujas ielejas, tās labajā krastā ir tikai šaura Cēsu teritorijas josla no Lenčupes ietekas līdz Raiskuma tiltam (šī daļa robežojas ar Raiskuma pagastu). Cēsis robežojas ziemeļos un austrumos ar Priekuļu pagastu, dienvidaustrumos ar Vaives, dienvidos ar Drabešu pagastu. Teritorija veido robainu četrstūri: tā garums no apvedceļa austrumos līdz Raiskumkrogam rietumos ir 6,3 km, platums (dienvidu-ziemeļu virzienā) starp Maijermuižu un Brenčiem teritorijas rietumu daļā ir 4,5 km, bet austrumu daļā (pie dzelzceļa) – 4 km. No Cēsu centra līdz Gaujai 3 km (pa Gaujas ceļu līdz tiltam).
Cēsu pilsētas sakarus ar citām teritorijām nodrošina dzelzceļš, piepilsētas un starppilsētas autobusi un vieglais autotransports. Piepilsētas vilcienu maršrutus katru diennakti izmanto 300 – 350 pasažieri. Tiešā autobusu satiksme ir ar 19 Latvijas pilsētām, uz Rīgu ir 18 reisi dienā. Autobusu satiksmi piepilsētas un starppilsētas maršrutos izmanto apm. pasažieru dienā. Pilsētā ir četri autobusu un trīs maršruta taksometru maršruti.
…
Cēsis piedzīvoja vēsturi, pilnu ar krāšņiem piedzīvojumiem, kuri bija gan labi (jauns Cēsu uzplaukums 19. gs. vidū), gan sliktie (17 gs. tas vairakkārt cieta no ugunsgrēkiem). 1. pasaules kara gados (1914. – 1918. g.) Cēsis bija piefrontes pilsēta. No 1915. gada te bija daudz rezerves karaspēka vienību, kā arī liels skaits Kurzemes bēgļu. Cēsis gāja no rokas rokā un tas atstāja savas nospiedumus gan arhitektūrā, gan mākslā.
