-
Valsts starptautisko tiesību izpratnē
Tie ir galvenie pienākumi, kurus jāpilda katrai valstij. Šie pienākumi bija izstrādāti gadsimtu laikā un darbojas kā paražu tiesības, un tie ir vērsti uz patiesas valstu suverenitātes un neatkarības garantēšanu. Savukārt lielvalstis, ignorē šos pienākumus, lai sasniegt savus noteiktos mērķus.
Ja runāt par valsts uzdevumiem, tad tie izriet gan to valsts tiesībām, gan no valsts pienākumiem. Valsts uzdevumu priekšnosacījums ir sabiedrības interesē– valsts drīkst uzņemties tikai tos uzdevumus, kuri palielina sabiedrības kopējo labumu un aizsargā sabiedrības labklājību. Valsts uzdevumi paredz to sabiedrības interešu īstenošanu, kuras valsts ir atzinusi un ir uzņēmusies veicināt. Lai gan šos uzdevumus var veikt arī privātpersonas, valsts uzdevumu jēdziens ietver primāru valsts atbildību par tā izpildi.
Valsts var uzņemties tādu darbību, kas saskan ar valstī spēkā esošo konstitucionālo kārtību.23 Tādēļ valsts konstitucionālā kārtība un no tās izrietošie valsts mērķi nosaka arī valsts uzdevumu ietvarus.
Var izvirzīt, ka valsts uzdevumi izpaužas miera uzturēšanas un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanā, neatkarības un savas teritorijas sargāšanā, integrācijā pasaules ekonomikā, savas valsts pilsoņu tiesību aizstāvībā citās valstīs, sadraudzībā ar citām valstīm un partnerattiecību veidošana globālu problēmu risināšanā.
Valsts funkcijas tiek īstenotas ar likumdošanu, kā arī veidojot valsts administrāciju – izpildvaras institūciju sistēmu.
Ņemot vērā Montevideo1933.gada konvenciju par valsts tiesībām un pienākumiem 1.pantu, valstīm kā starptautisko tiesību subjektiem, jāpiemīt obligātām īpašībām - patstāvīgs iedzīvotāju kopums, noteikta teritorija, valdība un spēja dibināt attiecības ar citām valstīm.
…
Starptautisko tiesību subjekti it tiesību un pienākumu nesēji starptautiskajās attiecībās. Tiem piemīt ne tikai starptautiskā tiesībspēja, bet arī starptautiskā rīcībspēja atkarībā no starptautisko tiesību subjekta rakstura tā tiesībspējas ietvaros. Starptautisko tiesību subjektus daži autori dēvē par starptautiskajām „personām un personībām”. Tā, piemēram, V. Bišops uzskata, ka starptautiskās personas ir tās, kuras bauda tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un kuras var iesniegt sūdzības par šo tiesību pārkāpumiem. Vispār, starptautiskajās tiesības par starptautiskajiem subjektiem uzskata: valstis, valstīm līdzīgus veidojumus, starptautiskās organizācijas, tautas vai nācijas, ieskaitot tās, kas vel nav izveidojušās savu valsti un cīnās par savu nacionālo neatkarību, karojošās puses, etniskās grupas, un arī fiziskās personas. Galveno starptautisko tiesību subjekts ir valsts.