Proporcionālā vēlēšanu sistēma un tās iezīmes. Vēlēšanu tiesību konstitucionālie principi satversmē un to saturs.
Jēdziens „vēlēšanas” – metode, paņēmiens vai mehānisms ar kura palīdzību tauta daļu no savas suverēnās gribas nodod saviem pārstāvjiem. Vēlēšanas nodrošina pilsoņu brīvas gribas izpausmi. Galvenās proporcionālās vēlēšanu sistēmas iezīmes:
1. Vēlētāju balsis dala proporcionāli ievēlamo deputātu skaitam.
2. Aiz lietderības apsvērumiem (lai parlamenta sastāvs nebūtu pārāk sadrumstalots) var noteikt % barjeru.
3. Kandidātu sarakstus var iesniegt tikai politiskās partijas un politiskās apvienības.
4. Atsevišķās valstīs, t.sk. Latvijā, proporcionālā vēlēšanu sistēma pieļauj grozāmus kandidātu sarakstus, t.i. vēlētājs, nododot savu balsi par noteiktu kandidātu sarakstu, ir tiesīgs izteikt savu atbalstu (pieliekot krustiņu) vai noraidījumu (izsvītrojot) atsevišķiem šī saraksta kandidātiem.
5. Lai realizētu proporcionālo vēlēšanu sistēmu, ir izstrādātas matemātiskas metodes, ar kuru palīdzību tiek noteikts katram ievēlētam kandidātu sarakstam pienākošos mandātu skaits (Hēra metode, Senlāga metode). Hēra metode tika izmantota pirmskara Latvijā, šodien Saeimas vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā tiek izmantota Senlāga metode.
Vēlēšanu tiesību konstitucionālie principi Satversmē ir sekojoši:
1. vispārīguma (ikvienam ir tiesības vēlēt un tikt ievēlētam).…
Valsts eksāmena atbildes uz jautājumiem priekšmetā "Konstitucionālās tiesības". 1. Valsts eksāmena atbildes uz jautājumiem priekšmetā "Konstitucionālās tiesības". 2. Pilsonības jēdziens un tā saturs. Naturalizācijas kārtība Latvijā. 3. Satversmes tiesas kompetence. Subjekti, kas tiesīgi vērsties Satversmes tiesā. 4. Satversmes (konstitūcijas) jēdziens. Konstitūcijas funkcijas un klasifikācija. Konstitucionāli tiesiskās attiecības. 5. Cilvēka pamattiesību apjoms un struktūra Satversmē. 6. Valsts prezidenta funkcijas. Valsts prezidenta loma likumdošanas procesā. 7. Tautas nobalsošanas institūts. Tautas nobalsošanas veidi Satversmē. 8. LR Satversmes izstrādāšana. Satversmes tekstu ietekmējošie apstākļi. Satversmes darbības atjaunošana pēc 1990.gada 04.maija. 9. Cilvēktiesību ierobežošanas iespējamība un pamatojums Satvermē. Satversmes tiesas prakse. 10. Likumprojektu iesniegšana un izskatīšanas kārtība Saeimā. Īpatnības, izskatot likumprojektus steidzamības kārtībā. 11. Valsts kontroles statuss, struktūra un kompetence. Satversme, „Valsts kontroles likums”. 12. Ministru kabineta izveidošanas kārtība. Ministru kabineta sastāvs un funkcijas. 13. Saeimas deputāta statuss. Saeimas deputāta imunitāte. 14. Likumu un Ministru kabineta noteikumu izsludināšana un spēkā stāšanās kārtība. 15. Cilvēka personiskās un politiskās tiesības Satversmē 16. Sociālās un ekonomiskās pamattiesības Satversmē. Sociālo pamattiesību ierobežošanas īpatnības. 17.
