Medicīniskā parazitoloģija

Dzīvie organismi pastāvīgi mājo apkārtējā vidē un atrodas savstarpējā saistībā ar ārējās vides faktoriem un viens ar otru. Īpaša loma dažādu sugu īpatņu savstarpējās attiecībās ir parazītismam. Parazītisms ir viena no kopdzīves formām, kad viens organisms – parazīts dzīvo uz otra organisma – saimnieka rēķina. Parzītu raksturīgākā īpašība ir spēja izraisīt saslimšanu – patogenitāte. Slimības, ko izraisa vīrusi, baktērijas, spirohetas, riketsijas, sēnītes, sauc par infekcijām. Slimības, ko izraisa parazitārie vienšūņi, helminti, posmkāji, sauc par invāzijām. Viens no lielākajiem uzdevumiem parazitoloģijā un medicīniskajā parazitoloģijā ir pētīt parazītus, kas inficē cilvēkus, šo parazītu izraisītās slimības, klīnisko ainu un cilvēka atbildes reakciju pret to infekciju. Tā ir saistīta ar dažādām metodēm parazītu diagnosticēšanā, slimību ārstēšanā un profilakses izpētē un infekcijas iespējas kontrolēšanā. No patogēnajiem vienšūņiem vispostīgākais ir malārijas plazmodijs, dizentērijas amēba, leišmanijas, toksoplazma un triponosomas. Medicīniskā parazitoloģija var ietvert arī medikamentu izstrādi, epidemioloģiskos un zooloģiskos pētījumus.