Akmeņogļu pārstrāde. Akmeņogļu pārstrādi veic termiski. Karsējot akmeņogles, to struktūra pamazām noārdās, veidojot vienkāršākas struktūras savienojumus.
Akmeņogļu termiskajai pārstrādei ir vairākas metodes:
1. Koksēšana. Akmeņogļu lielāko daļu pirolizē, tas ir, karsē aptuveni 1200 ºC temperatūrā bez gaisa piekļuves. Rūpniecībā šo procesu sauc par koksēšanu. Galvenie koksēšanas produkti ir: kokss, akmeņogļu darva un akmeņogļu gāze.
• Kokss ir praktiski tīrs ogleklis. To izmanto čuguna un tērauda ieguvē no dzelzsrūdas, kā arī par kurināmo.
• No akmeņogļu darvas, to frakcionēti destilējot, iegūst benzolu, toluolu, naftalīnu, antracēnu un citus savienojumus, to skaitā skābekli, slāpekli un sēru saturošus aromātiskos savienojumus, piemēram, fenolu, piridīnu, tiofēnu. No akmeņogļu darvas ir izdalīts vairāk nekā 300 savienojumu.
• Akmeņogļu gāze ir vairāku gāzu (H2, CH4, CO, C2H6, NH3, CO2, H2S u. c.) maisījums. Akmeņogļu gāzi nav ieteicams izmantot par kurināmo, jo tā satur slāpekļa un sēra savienojumus, kas sadegot piesārņo gaisu. No šīs gāzes, laižot to cauri sērskābes šķīdumam, izdala amonjaku amonija sulfāta veidā. Amonija sulfātu izlieto par slāpekļa mēslojumu. Akmeņogļu gāzi izmanto arī par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
…
Akmeņogles ir izveidojušās līdzīgi naftai no augu atliekām pirms daudziem miljoniem gadu dziļos zemes slāņos – respektīvi no kūdras, tai pārvēršoties akmeņoglēs. Akmeņogles pieder pie nogulumiežu grupas, pie organiskās izcelsmes nogulumiežiem. Par cik sauszemes augi ir radušies tikai devona laikmeta beigās, tikai kopš tā laika ir sākuši parādīties akmeņogļu slāņi. Mikroskopā aplūkojot akmeņogļu šlifus vai macerācijas preparātus, var viegli pārliecināties, ka kūdrāji, no kuriem ir veidojušies ogļu slāņi ir radušies mežā. Akmeņoglēm ir skaidri redzama tāda pati struktūra kā kūdrai – pārogļojies humuss ar koksnes paliekām. Akmeņoglēs ir redzami un viegli identificējami agrāko ģeoloģisko laikmetu augu putekšņi un sporas...
