Likumdevējam ir rīcības brīvība noteikt līgumu brīvības ierobežojumus. Ierobežojumam jābūt noteiktam ar likumu vai uz likuma pamata, tam jābūt leģitīmam mērķim un visbeidzot ierobežojumam jābūt nepieciešamam demokrātiskā sabiedrībā un samērīgam. Kā arī: Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, atzīstot, ka katrai no līguma brīvības principa izpausmēm likumā ir noteikti ierobežojumi, kā šādu tiesību ierobežojuma piemēru norāda Darba likumā ietverto atšķirīgas attieksmes aizliegumu, kas, piemēram, ierobežo darba devēja iespēju pilnīgi brīvi izvēlēties darbinieku, ar kuru slēgt darba līgumu.
Arī civillikumā ir aprakstīts, līguma brīvības princips (runājot par nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, rakstiskā formā):
Saskaņā ar Civillikuma 1483. pantu likums prasa rakstisku formu, kad tas jāieraksta zemesgrāmatās, taču, kā tas izriet no Civillikuma 1474. panta, Civillikums paredz darījumu formas izvēles brīvību, proti, darījuma dalībnieki var noslēgt zemesgrāmatā ierakstāmu darījumu notariālā formā, tostarp Bāriņtiesu likumā paredzētā kārtībā vai privātā kārtībā. Pašreizējais normatīvo aktu regulējums nespēj izskaust to noslēgšanu ar atpakaļejošiem datumiem. Arī šeit tiek runāts par darījuma formas brīvību.
…
PĀRSPRIEDUMS PAR LĪGUMU BRĪVĪBAS PRINCIPU_Saistību tiesības Sabiedrības tiesiskajās un sabiedriskajās attiecībās notiek pastāvīga savstarpējā mijiedarbība. Šī mijiedarbība notiek kā starp cilvēkiem tā arī starp cilvēkiem un priekšmetiem, un, attīstoties šiem procesiem, rodas nepieciešamība pēc jaunu tiesību normu radīšanas, kuras šīs attiecības sakārtotu un noregulētu. Kā arī padarītu šīs attiecības efektīvākas un vieglākas subjektu starpā. Līgumu slēgšanas formas brīvības principa mērķis ir nodrošināt un paātrināt kā arī atvieglot civiltiesisko apgrozību.
