Novērošana

Šauri specializētā novērošana
Specializētā novērošana nozīmē vienas pētāmās parādības izdalīšanu un uztveršanu tās pašas ietvaros. Šādu novērošanu veic ar mērķi izzināt parādības būtību, tās kvalitatīvo strukturālo raksturojumu. Šeit pārsvarā ir analītiskie mērķi, kas ved pētnieku vienā noteiktā virzienā. Tāpēc nepieciešams izvēlēties no visa pārējā, lai sakoncentrētu uzmanību uz vienu parādību.
Piemērs:
vingrinājumu loma valodas attīstībā.

Mēs apskatījām vairākus novērošanas veidus, kuri biežāk tiek izmantoti pedagoģijas zinātniskā darba praksē. Ar to, protams, nav izsmelta novērošanas daudzveidība. Novērošanas veida izvēli nosaka zinātniskā pētījuma mērķi.
Varam norādīt uz zināmu novērošanas metodes ierobežotību. Ar tās palīdzību iespējams uztvert tikai procesa ārējās izpausmes. Novērot var to, ko spējīgi uztvert mūsu sajūtu orgāni. Nav iespējams ar novērošanas palīdzību izzināt parādības būtību, iekšējās puses. Mēs varam redzēt skolotāja darbu, izsekot attieksmju sistēmai dažādās situācijās. Taču novērošana nespēj atklāt darbības motīvus, pedagoģiskā procesa dalībnieku emocionālo stāvokli, intelektuālā un fiziskā sasprindzinājuma pakāpi, nemaz nerunājot par būtisku sakarību izzināšanu, kuras ar novērošanu vien nav iespējams atklāt.

Skolēnu darbības produktu analīze
Katra darbība dod rezultātus, kurus varam izvērtēt, izdarīt secinājumus pēc to kvalitatīvajiem un kvantitīvajiem rādītājiem.
Darba produktu psiholoģiskās analīzes metode būtībā ir novērošanas metodes paveids, jo principiālas atšķirības nav. Pētīta tiek ne tikai pati darbība, bet tās rezultāts.

Darba rezultātu analīzē arī jāvadās pēc noteikta plāna un kritērijiem, piemēram:
1) kāds ir darbības produkta sociālais nozīmīgums;
2) cik tas ir oriģināls;
3) kāda ir izpildes kvalitāte;
vai
1) kāda ir uzrādīto rezultātu stabilitāte;
2) kāda ir skolēna attieksme pret uzrādītajiem rezultātiem.

…