• Neizpratni rada Imanta Ziedoņa spēja „pārslēgties” no tik sirdi plosoša dzejoļa par nāves tuvumu uz tik bezbēdīgu dziesmiņu kā Muldamdziesmiņa vai Dopingdziesmiņa. Varbūt ar šādu dzejoļu līdzāspastāvēšanu Ziedonis vēlas pateikt, ka ne vienmēr dzīvei jābeidzas uz bēdīgas nots, ka gals ne vienmēr ir kaut kas slikts un drūms.
• Imants Ziedonis ir ļoti daudzpusīga personība. Par viņa daudzpusību vēsta ne tikai dažādo profesiju saraksts, ko Imants Ziedonis darījis savas dzīves laikā, bet gan dzeja. Dzejā atrodami tik dažādi, reizēm pat nesavienojami motīvi. Ziedonis ir personība. Laiki ir mainījušies, bet tie nav spējuši salauzt viņa vēlmi rakstīt. Ne velti Imants Ziedonis ir teicis: „ Laiki nav svarīgi, svarīgs ir cilvēks.” Ziedoņa individualitāti paspilgtina viņa epifānijas. Tās ir viņa vizītkarte. Imants Ziedonis dzīvē neko netēlo, un arī dzejā sastopam vienkārša cilvēka esamību. Viņš dzīvē visu ir panācis pats, un tas atspoguļojas arī viņa dzejā.
„Nu lai! Lai visas durvis ir ciet.
Man nevajag daudz – man vajag mazliet.
Jo viss, kas ir liels bijis, izzudīs,
Un paliks tikai mirklis īss.”…
