Secinājumi
Darbā izvirzītais mērķis ir sasniegts. Ir izveidots daudzveidīgs materiālu klāsts, analizēta un aplūkota ērču encefalīta slimība no dažādiem literatūras avotiem.
Var secināt, ka:
1. Ērču encefalīts ir vispārēja infekcijas slimība, piederoša pie dabisko perēkļu antropozoonozēm. Slimību raksturo centrālās nervu sistēmas bojājumi un intoksikācija.
2. Ar ērču encefalītu saslimst galvenokārt tie indivīdi, kam sava darba vai dzīves veida dēļ nākas uzturēties mežā. Cilvēku inficē gandrīz tikai pieaugušas ērces, tāpēc ar ērču encefalītu slimo pavasaros un vasaras sākumā, kad ērces ir visaktīvākās.Atsevišķos gadījumos inficēties var arī citos mēnešos.
3. Ērču encefalīta ierosinātājs – filtrējamais vīruss iekļūst cilvēka organismā gan ar inficētās ērces siekalām asins sūkšana laikā, gan arī alimentārā ceļā ar inficētu nevārītu kazas pienu.
4. Lai pareizi diagnosticēt ērču encefalītu svarīga ir epidanamnēze, likvora analīze, attēldiagnostika, elektromiogrāfija un seroloģiski – IgG, IgM asinīs.
5. Ērču encefalīta ārstēšanas pamatprincips ir kompleksi pielietot dažādus ārstniecības paņēmienus, kā režīmu, diētu, kopšanu, specifisku un medikamentozu ārstēšanu, fizioterapiju.
…
