Mēslošanas sistēmas plānošana

1. Ziemāju graudaugu mēslošana
Atkarībā no priekšauga organiskos mēslus ziemājiem var dot tieši, vai arī ziemājus sēt otrajā vai trešajā gadā pēc organiskā mēslojuma lietošanas. Ja ziemājiem tiek doti salmaini pakaišu kūtsmēsli, tie jāiear ne vēlāk 3-4 nedēļas pirms sējas. Irdenus kūdras – kūtsmēslu kompostus, kā arī vircu ziemājiem var iekultivēt pirms sējas.[ 1;7]
Kūtsmēslu lietošanai ir pozitīva nozīme visu kultūraugu audzēšanai, citiem lielāka, citiem mazāka. Kūtsmēslu ietekmē palielinās augsnē organisko vielu saturs, uzlabojas augsnes struktūra un palielinās augu barības elementu saistīšanas spēja, kas pozitīvi ietekmējas uz ziemāju un citu kultūru ražām.[2]
Ja ziemājus sēj pēc rapša, miežiem vai citiem graudaugiem, tad var iestrādāt salmu mēslojumu.[7]
Augsnes auglības uzlabošana un pareiza agrotehnika būtiski palielina ziemāju ziemcietību. Ziemāji ir prasīgas kultūras, augstas graudu ražas nav iegūstamas bez pietiekama organiskā un minerālā mēslojuma. Viens no ziemāju mazražības un sliktas ziemošanas cēloņiem ir arī nepietiekama skābo augšņu kaļķošana. Sniegto kūtsmēslu iedarbības rezultātā ražas paaugstinās ne tikai tam kultūraugam, bet arī pēcaugam. Kā organisko mēslu aizstājējus var izmantot zaļmēslu augus. Ziemāju mēslošana ar organiskajiem mēsliem ir to pamatmēslošana. Taču liela popularitāte ir minerālmēsliem, jo tos ir ērti iestrādāt.[3;7]
Minerālmēslu ietekme ražu kāpināšanai ziemāju sējumos ir atkarīga no racionālas to izmantošanas. Slāpekļa, fosfora un kālija minerālmēslu efektivitāti ietekmē lietotais minerālmēslu veids un dažāda šo augu barības vielu savstarpējā attiecība augsnē iestrādātajos minerālmēslos. Vislielākā nozīme ir slāpekļa minerālmēsliem. Tos lietojot iegūst visaugstākos ražu pieaugumus. Mazāk efektīvi, bet pilnīgi neaizstājami ir fosfora un kālija minerālmēsli.…