Kubisma, gribētu apgalvot, veiksmīgie centieni pievienot mākslai laiku, domājams ir viens no virzītājiem turpmākās mākslas attīstībai. Dažādi kinētiskas mākslas darbi to panākuši pilnībā, lai gan tēlniecībā laiks vienmēr ir bijis klātesošs, bet tajos ir manāmas kubisma saknes. Pat mūzikā, kas pēc savas būtības sevī ietver laika dimensiju, šķietami ir novērojamas kubisma ietekmes, piemēram, ASV radusies minimālisma mūzika, kas centās izvilkt skaņdarba un kompozīcijas kvintesenci un atskaņot to vienlaikus procesuālās pārmaiņās, tādejādi skaņdarbam nav atsevišķas attīstības un kulminācijas, bet tas ir attīstība un kulminācija vienlaikus. Šis arī ir kubisma ietekmīgākais sniegums. Realitātes attēlošanas metožu maiņa, kopā ar skatītāja mākslas darba uztveres maiņu. Prāts vairs nav nepieciešams tikai mākslas darba radīšanai. Tas ir nepieciešams arī tā uztverei. Kubisms liek cilvēkam domāt un apbrīnot realitātes formu daudzveidību caur abstraktu, brīžiem simbolisku, atveidu. Un mākslinieks neapšauba skatītāja spēju to darīt. Domāju, ka tas ir lielisks kompliments, ko kubisti izteikuši cilvēcei.…
