Vieni no mīļākajiem vārdiem „ Apzvēroties nekrāpšanā, cilvēks divreiz apkrāpj”.Šie ir tuvi vārdi tiem, kas reiz solījušies, vai tiem, kuriem kas solīts.Patiesība, manuprāt, slēpjas tajā, ka labāk nekad meko nesolīt, jo nereti apsolītā un nepiepildītā sekas ir sāpīgākas par saldo solījumu.
Nevaru neatkārtot sevis pieminēto hipotēzi, ka, manuprāt, autors aiz sevis atstājis visai spēcīgu garīgo testamentu.Domāju, ka, neskaototies uz to, vai lasīti būtu visi autora krājumi vai tikai šis vienīgais „Si minors”, nemainīgi paliktu mana mīļākā dzejas grāmata, jo tajā atrodamas īstas pērles ļoti nobrieduša un dzīvesgudra cilvēka acīm.
…
