Автор:
Оценка:
Опубликованно: 06.02.2006.
Язык: Латышский
Уровень: Университет
Литературный список: 9 единиц
Ссылки: Не использованы
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 1.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 2.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 3.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 4.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 5.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 6.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 7.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 8.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 9.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 10.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 11.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 12.
  • Реферат 'Vides politikas attīstība Latvijā', 13.
Содержание
Nr. Название главы  Стр.
  Ievads    3
1.  Eiropas kopienas vides politikas rašanas vēsture    4
2.  Latvijas vide un integrācija ES    5
3.  Ilgspējīgas attīstības pamatprincipi    7
4.  Vides aizsardzības problēmas un to risinājumi Latvijā    10
5.  Valsts ekoloģiskā ekspertīze un IVN sistēmas veidošana Latvijā    12
  Secinājumi    13
  Izmantotā literatūra    14
Фрагмент работы

Vides politika ir valsts kopējās politikas sastāvdaļa, kas veidojas ilgtermiņā un simbiozē no partiju programmām un Latvijas reakcijas uz notikumiem vides sektorā Eiropas Savienībā (ES), ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas (EEK) reģionā un globāli. Vides pārskata atskaites periodā Latvijā darbojas 7. Saeima, bet valdības un to deklarācijas mainījās 1999. gada rudenī.
Neskatoties uz pārmaiņām, galvenajās līnijās - aktīvi līdzdarbojoties ANO un ANO Eiropas ekonomiskajā komisijā, Baltijas reģiona vides politiskajās aktivitātēs (HELCOM, Baltic Agenda 21) - Latvijas politika ir palikusi stabila, praktisku projektu orientēta ūdens, sadzīves un bīstamo atkritumu, radiācijas un kodoldrošības, bioloģiskās daudzveidības u.c. sektoros, tādējādi veicinot Valsts investīciju programmas (VIP), Latvijas Vides aizsardzības fonda (LVAF) un pašvaldību līdzekļu ilglaicīgu un mērķtiecīgu piesaisti vides jautājumu risināšanā. Savukārt tas veicinājis gan ES, gan ANO Vides fonda (GEF), gan bilaterālo donoru līdzekļu efektīvu piesaisti, vairākkārt pārsniedzot Latvijas ieguldījumu.
Jāuzsver, ka valdību maiņas neietekmēja integrācijas procesu ES, jo visām valdībām integrācija ES un straujš normatīvo aktu saskaņošanas temps gan horizontālajā, gan sektoriālajā līmenī bija un ir augstākā prioritāte. Kā piemēru var minēt faktu, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) process Latvijā jau ir līdzvērtīgs ES. Latvijā plīvo zilie karogi, apliecinot pludmaļu kvalitatīvo atbilstību ES normām, Latvija kļuvusi par Eiropas Vides aģentūras (EVA) dalībvalsti.…

Коментарий автора
Atlants