Varas jēdziens ir viens no centrālajiem politoloģijā. Tas dod atslēgu politisko institūtu, politisko kustību un pašas politikas izpratnē. Varas jēdziena, tās būtības un rakstura definīcijai ir svarīga nozīme politikas un valsts dabas izpratnē, tā ļauj izdalīt politiku un politiskās attiecības no visu sabiedrisko attiecību summas.
Tikt skaidrībā ar poltiskās varas mehānismiem un paradoksiem tika mēģināts vēl Indijas, Ķīnas un Grieķijas vēstures agrīnajos periodos. Piemēram, tas, ka sengrieķu „arhe”, kas nozīmēja „vara”, bija arī cita nozīme – „pirmsākums”, acīmredzot, nebija vienkārši sakritība, bet gan nojauta par varas būtību.
Politiskās varas paradokss, kurā vara spēj būt cilvēkam gan mērķtiecīgs spēks, gan ļaunā griba, visos laikos ir nodarbinājis filozofu un rakstnieku prātus. Aristotelis un Šekspīrs, Gēte un Kafka savās filozofiskās kategorijās un mākslas tēlos ir mēģinājuši iedziļināties šajā vēl līdz galam neiepazītajā sabiedrības un cilvēka dzīves fenomenā.
Šajā referātā es pievērsos dziļākai varas kā sociālās parādības, valsts kā varas instrumenta un politiskās varas struktūras izpētei.…
