Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnes, instrumentalitātes jomas, apakšmērķi

1.Vai Tavuprāt Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēs nosauktie mērķi un apakšmērķi ir vairāk saistīti ar simbolisko pašvērtību, vai instrumentālo? Atbildi pamato! Uzskatu, ka Latvijas kultūrpolitikas nosauktie mērķi un apakšmērķi ir vairāk saistīti ar instrumentālo vērtību jo tā ir, iedzīvotāju izglītošana, peļņa, propaganda, sociālā attīstība un dzīves kvalitātes uzlabošana, veidojot masveida kultūras aktivitātes. Prioritāte arī ir peļņa un izdevīgums, lai spētu saglabāt un segt izdevumus, un lai tiktu turpināti veidoti pasākumi ar izglītojošiem mērķiem. Nosauktie mērķi atbilst instrumentālo vērtību aspektam. 2.Nosauc kāda veida instrumentalitātes jomas iespējams saskatīt! Norādi konkrētu mērķi/apakšmērķi un skaidro instrumentalitātes funkciju. • Ekonomiskā - 5.3. punktā iet runa par infrastruktūru un vidi, kas varētu būt saistībā ar vides tēla veidošanu un tūrismu. • Didaktiskajā - 5.2.2 Stratēģiskais mērķis: “Sekmēt daudzveidīgu, kvalitatīvu un pieejamu kultūrizglītības piedāvājumu nacionālās identitātes stiprināšanai un radošas ekonomikas izaugsmei, kā arī veicināt personības radošuma attīstību visos izglītības līmeņos,” kas atbilst izglītoši - politiskai ietekmēšanai. Instrumentalitātes funkcijas fokusējas uz iedzīvotāju izglītošanu, peļņu, propagandu, sociālo attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu kultūrpolitikā. 3. Ko tavuprāt Latvijas kultūrpolitikā vajadzētu spēcināt, simbolisko pašvērtību vai instrumentālo (ja instrumentālo, tad kādas jomas)? Atbildi pamato! Uzskatu, ka, Latvijas kultūrpolitikai būtu nepieciešams spēcināt simbolisko pašvērtību, jo pašas kultūrpolitikas pamatā stāv radošums, kam ir nepieciešams atbalsts. Atbalstot radošumu, cilvēkiem manuprāt, būtu vairāk motivācijas piedalīties kultūras dzīvē un papildināt to. 4. Kas izvirzītajos mērķos ir novecojis un neaktuāls? Atbildi pamato! Kultūrpolitikas pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apliecināt kultūras vērtību un definēt rīcības virzienus kultūras daudzveidīgai un ilgtspējīgai attīstībai, kas, veicinot valsts izaugsmi un konkurētspēju, veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam, saglabājot un attīstot Latvijas kultūras kapitālu un iedzīvotāju radošumu. • Novecojis vai neaktuāls: “veido augstāku dzīves kvalitāti ikvienam” Pateicoties ES daudznacionālajām iedzīvotāju grupām, kultūras kvalitāti un Latvijas kultūras kapitālu nevar attiecināt ikvienam, jo tad ir jāatrod dažādas pieejas, jo katrs kultūras vērtības uztver savādāk pateicoties savam etniskajam fonam. Vienmēr būs izņēmumi. Manuprāt Latvijas kultūra nevar būt universāla un derēt ikvienam, jo kultūras dažādība jau ir bagātība. Pamatnostādņu virsmērķis ir veidot Latviju par zemi ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. • Novecojis vai neaktuāls: “vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem konkurētspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam” Kultūrā ir jāiekļauj arī personas, kas nav saistītas ar radošajām industrijām, jo katram cilvēkam ir tiesības iepazīt kultūru tādā veidā kā viņam saprotams un pieņemams, ir jāveido daudzveidīgs skats uz kultūru un Latvijas mantojumu ne tikai radošiem cilvēkiem bet monotona darba darītājiem. 5.1.2. Prioritātes stratēģiskais mērķis: “Nostiprināt un palielināt Latvijas kultūras kapitāla vērtību un veicināt iespējami lielākas sabiedrības daļas līdzdalību un iekļaušanos kultūras procesos” jeb īsāk “Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos” • Novecojis vai neaktuāls: Nav, jo ir pārāk liels pedagogu pieprasījums.