-
Deminutīvi
Veicot nelielu pētījumu savu tuvāko cilvēku lokā, es apkopoju visdažādākos deminutīvus, kādus katram par sevi ir nācies dzirdēt. Jāsaka godīgi, deminutīvu daudzums un oriģinalitāte nebija atkarīga no cilvēka vecuma vai no dzimuma, kā es to sākotnēji biju iedomājusies. Manam opītim, kuram ir 78 gadi, bija vienāds deminutīvu skaits ar manu mazo krustmātes dēliņu, kuram ir 6 gadi. No tā secinu, ka katram vārdam ir sava specifika, dažus vārdus mēs gribot nevaram tik bagātīgi izlocīt kā citus, piemēram, Renāte salīdzinājumā ar Amēliju.
Otra zīmīga sakritība, ko ievēroju – pārsvarā dominē pozitīvo un mīļuma izspausmes deminutīvu izmantošana, tikai dažreiz tiem tiek piešķirta negatīva nozīme. Tikai četriem no maniem divpadsmit aptaujātajiem cilvēkiem ir vismaz viens vārda paveids, ko lieto nesaskaņu vai dusmu ietekmē.
Demunitīvu izveide ir sava veida “spēlēšanās” ar vārda piedēkļiem un galotnēm. Kā populārākas vārda galotnes varēja novērot: “-iņa”, “-īte”, “-ītis”. Šīs deminutīvu galotnes sasaucas ar ikdienas mīļvārdiņiem un to galotnēm “sirsniņa”, “saulīte”, “zaķītis”, utt. Tas pierāda, ka šīs ir labskanīgas skaņas un ērti izmantojamas ikdienas sarunās.
…
Kā viena no mūsu ikdienas emociju izpausmēm ir kļuvusi deminutīvu izmantošana. Pašiem nemaz nemanot, mēs diendienā savus ģimenes locekļus, radiniekus un draugus nesaucam tikai vārdos, bet katram atsevišķi pēc tā brīža sajūtam, pēc ieraduma vai pēc apkārtējās vides esam izveidojuši unikālu deminutīvu. Lai gan bieži saviem tuvākajiem, kā piemēram vīram/sievai vai bērniem, mēs izvēlamies vispārīgus mīļvārdiņus (saulīte, zaķītis, mīļums, utt.), taču draugu kompānijā šie mīļvārdiņi nebūs tik praktiski, jo tā mēs nepasākam par kuru cilvēku konkrēti runājam, tāpēc deminutīvi ir viens no labākajiem veidiem, kā savstarpējā komunikācijā oriģināli un personalizēti varam viens par otru runāt.
